Viss sākās ar mandarīnu smaržu, ko sajutu kādā darba dienas rītā īgna, ieejot savā kabinetā. Šajā telpā mēs strādājām trīs... Viss, ko no tā rīta atceros, ir mandarīnu smarža, kas uzbāzīgi piepildīja visu telpu. Toreiz uz svešinieku pat nepaskatījos.
Kādu laiku vēlāk 20.decembrī mana kolēģe rīkoja pasākumu brīvā atmosfērā (nu, nekādi nespēju vairs atcerēties kāds bija kopā sanākšanas iemesls)- tur bija viņas draugi un kolēģi. Arī es. Piekritu braukt tikai tāpēc, ka visas dienas garumā kolēģi mani mēģināja pierunāt. Vakarā man pakaļ atbrauca nepazīstams puisis, kurš man šķita bezgala iedomīgs. :) Taču tas bija tikai sākums...
Viss saviesīgais pasākums pagāja, jauniegūtajam paziņam visvisādi "izrādoties" man, kas šķita visai aizdomīgi un jocīgi...
Jaunā gada pirmajā dienā mēs sākām dzīvot kopā. Taisnības labad jāsaka- vēl joprojām dzīvojam kopā.
Šodien to visu atceroties, šķiet komiski, kā dzīve centās pievērst manu uzmanību tieši šim cilvēkam. Labu laiku pirms šī pasākuma manai mammai kāds puisis piedāvāja samainīt mašīnas. Viņa teica, lai es pieejot pie loga darbā un pasaku vai mainīt. Toreiz paskatījos pa logu un teicu, ka šādu maiņu nevar veikt un vispār es viņam neticētu (vēlāk sapratu, ka šis ir "Paskaties Nr.1"). Tad darbā lasot dokumentu, kur stabiņā bija sarakstīti, ja nemaldos, ap 50 uzvārdiem- pie viena apstājos un smējos gandrīz līdz asarām, cik jocīgs man tas šķita (šis bija "Paskaties Nr.2"). To es uzzināju, kad pēc iepazīšanās sēdējām mašīnā un runājām par šo un to. Es pajautāju kāds tad ir viņa uzvārds. Tad sekoja mandarīnu smaržas rīts (manās sajūtās tas ir "Paskaties Nr.3"), līdz beidzot mēs iepazināmies jau iepriekš minētajā pasākumā.
Man pašai šķiet, ka mūsu pazīšanās sākumā nav bijis daudz romantikas. Taču to nevar noliegt, ka dzīves romantikas šeit bijis pa pilnam. 💖
P.S. Un, jā, man ir uzvārds, par kuru es tik ļoti smējos! Un, jā, es ticu un uzticos visus šos gadus tam puisim, kuru toreiz redzēju pa logu! Un mandarīnu smarža atgādina, ka tuvojas Ziemassvētku laiks!
Mīlestībā-
Anita
